Pāriet uz galveno saturu
Agriculture and rural development

Kaņepes

Kaņepju ražošana sniedz plašas iespējas lauksaimniekiem, rūpniecības nozarēm un patērētājiem Eiropas Savienībā.

Kaņepju ražošana ES

Kaņepes ir kultūra, ko audzē visā Eiropā. Pēdējos gados kaņepju audzēšanai atvēlētā platība ES ir ievērojami palielinājusies – no 19 970 hektāriem 2015. gadā līdz 34 960  hektāriem 2019. gadā (pieaugums par 75 %). Tajā pašā laikposmā kaņepju ražošana palielinājās no 94 120 tonnām līdz 152 820 tonnām (pieaugums par 62,4 %). Francija ir lielākā ražotāja, kas nodrošina vairāk nekā 70 % no ES produkcijas, tai seko Nīderlande (10 %) un Austrija (4 %).

Kaņepju audzēšana palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus

Kaņepes daudzējādi ir noderīgas videi.

  • Oglekļa piesaistīšana: viens hektārs kaņepju piesaista 9–15 tonnas CO2; līdzīgu daudzumu piesaista meža jaunaudze, bet kaņepēm, lai tās izaugtu, vajadzīgi tikai pieci mēneši.
  • Slimību cikla pārtraukšana: kaņepes palīdz apturēt slimību izplatīšanos, kad tās tiek izmantotas augsekā. Turklāt kaņepes aug strauji un noēno nezāles, līdz ar to ierobežota ir arī nezāļu vairošanās.
  • Augsnes erozijas novēršana: blīvās kaņepju lapas kļūst par dabisku augsnes segumu, samazina ūdens zudumu un aizsargā augsni no erozijas. Jau trīs nedēļas pēc izdīgšanas kaņepes pilnībā nosedz zemi.
  • Biodaudzveidība: kaņepju ziedēšanas laiks parasti sākas jūlijā un ilgst līdz septembrim, kad ziedputekšņus neražo citi laukaugi. Kaņepes saražo milzum daudz ziedputekšņu. Tās arī nodrošina patvērumu putniem, un to sēklas ir barība dzīvniekiem.
  • Vajadzība pēc pesticīdiem ir neliela vai tādas nav vispār: tā kā ir tikai neliels skaits dabisko kaitīgo organismu, pret kuriem kaņepes ir uzņēmīgas, vairumā gadījumu var izvairīties no insekticīdu, herbicīdu un fungicīdu lietošanas.

Papildu informācija

Eiropas zaļais kurss

Kaņepju lietojumi

Tekstilrūpniecība (kaņepāji)

Kaņepju šķiedra ir ļoti līdzīga linšķiedrai, un tekstilrūpniecība arvien vairāk sāk interesēties par kaņepju šķiedru izmantošanu. Savā aprites ekonomikas rīcības plānā Eiropas Komisija norādījusi uz tekstilrūpniecību kā vienu no stūrakmeņiem pārejā uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku un ir mudinājusi ieinteresētās personas meklēt jaunus materiālus un jaunus ekonomikas modeļus. Tālab Komisija ierosinās visaptverošu ES stratēģiju ilgtspējīgiem tekstilizstrādājumiem, kuras mērķis ir izveidot ilgtspējīgāku, inovatīvāku aprites ekonomikas modeli.

Hemp fibre and textile material
Hemp fibre is a sustainable raw material for the textile industry.

2. Pārtika un dzīvnieku barība (kaņepju sēklas)

Kaņepju sēklas satur daudz olbaltumvielu, šķiedrvielu, vitamīnu, omega-3 taukskābju un minerālvielu. Līdz ar to lobītas kaņepju sēklas izmanto cilvēka uzturā, savukārt veselas kaņepju sēklas izmanto dzīvnieku barībā.

3. Būvniecība (kaņepāji)

Būvniecībā izmanto trīs galvenos produktus, kuru pamatā ir kaņepes: kaņepju betons, kaņepju vilna un šķiedru plātņu izolācija. Uz būvniecības nozari ir attiecināmi 40 % no enerģijas patēriņa un 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām, un 75 % no šīs enerģijas tiek zaudēti. Līdz ar to tika meklētas būvniecības metodes un materiāli, kas ir oglekļa dioksīda ziņā neitrāli vai pilda oglekļa piesaistītāja funkciju. Kaņepju betons ir oglekļa piesaistītājs, jo materiālā uzkrātā oglekļa daudzums ir lielāks par tā ražošanas laikā radītajām emisijām, un tas turpina uzglabāt oglekli ēkas ekspluatācijas laikā. Energoefektivitātes uzlabošanai būvniecības nozarē būs izšķiroša nozīme, lai līdz 2050. gadam panāktu oglekļneitralitāti, kas ir Eiropas zaļajā kursā nospraustais mērķis. Kaņepēm var būt nozīmīga loma šī mērķa sasniegšanā.

Hemp fibre in the construction sector
Hempcrete, hemp wool and fibre-board insulation are used in the construction sector due to their energy efficient properties.

4. Papīra ražošana (kaņepāji)

Kaņepāju izmantošanai papīra ražošanā ir vairākas priekšrocības: kaņepju stiebru nogatavināšana ilgst tikai piecus mēnešus, kaņepju papīra izgatavošanā nav jāizmanto toksiskas balināšanas ķimikālijas, un šādu papīru var pārstrādāt septiņas līdz astoņas reizes.

Rolls of paper constructed from hemp fibre
Hemp fibre paper is a more sustainable alternative to paper made from wood pulp.

5. Citi lietošanas veidi

No kaņepēm atvasinātos produktus izmanto dažādās nozarēs un dažādiem mērķiem. Plastmasas negatīvā ietekme uz vidi ir mudinājusi ražotājus meklēt alternatīvas. Kaņepes ir laba izvēle, ņemot vērā to nelielo svaru un izturību. Lai aizstātu plastmasu, no kaņepēm atvasinātos produktus izmanto dažādās nozarēs, piemēram, automobiļu ražošanā, dzelzceļa transportā, aviācijā un kosmiskajā aviācijā.

Kaņepes izmantojamas arī kosmētikā (eļļas, losjoni, šampūni u. c.) un enerģijas ražošanā (biodegviela). Ir arī interese par kaņepju ekstraktu, jo īpaši kanabidiola (CBD), ražošanu un tirdzniecību, ņemot vērā to iespējamo izmantojumu kosmētikas līdzekļos, veselības nozares produktos un pārtikā. Tomēr šiem izmantojuma veidiem piemērojamas attiecīgās ES prasības. 2020. gada novembrī Eiropas Savienības Tiesa noteica, ka likumīgi ražota CBD tirdzniecība ir atļauta saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Definīcija un noteikumi

Saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) noteikumiem kaņepes (Cannabis sativa Linn) ir kaņepju dzimtas (Kannabaceae) suga ar ļoti zemu tetrahidrokanabinola (THC) līmeni. Kaņepes galvenokārt audzē rūpnieciskai izmantošanai, un ES katalogā ir reģistrētas 75 dažādas kaņepju šķirnes. Tā kā THC līmenis ir ļoti zems, kaņepes, kas atbilst KLP noteikumiem, netiek izmantotas narkotisko vielu ražošanai.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 189. pantu uz visu kaņepju importu pašlaik attiecas prasība par importa licenci. Turklāt:

  • neapstrādātiem kaņepājiem, kas atbilst KN kodam 5302 10, THC saturs nedrīkst pārsniegt 0,3 %;
  • sēšanai paredzētām kaņepju sēklām jāpievieno pierādījums, ka THC saturs attiecīgajā šķirnē nepārsniedz 0,3 %;
  • kaņepju sēklas, ko neizmanto sēšanai, drīkst importēt tikai ar attiecīgās ES valsts atļauju, un pilnvarotajiem importētājiem ir jāiesniedz pierādījums, ka sēklas ir apstrādātas tā, ka to izmantošana sēšanai ir izslēgta;
  • ES valstis var arī piemērot stingrākus noteikumus saskaņā ar ES līgumiem un starptautiskajām saistībām.

KLP ietvaros pieejamais atbalsts

Lauksaimnieki, kas audzē kaņepes, ir tiesīgi saņemt platībatkarīgos tiešos maksājumus saskaņā ar KLP. Viņiem ir jāatbilst standarta atbilstības nosacījumiem, kas noteikti attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kā arī specifiskām papildu prasībām, kas noteiktas attiecībā uz kaņepēm, nodrošinot, ka nelikumīgiem kultūraugiem netiek piešķirts KLP atbalsts.

  • Kultivētās kaņepju šķirnes THC saturam jābūt mazākam par 0,3 %.
  • Lauksaimniekiem jāizmanto sertificētas to šķirņu sēklas, kuras uzskaitītas ES lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā. Šajā katalogā ir reģistrētas 75 dažādas kaņepju šķirnes.

ES valstis ar zināmiem nosacījumiem var nolemt piešķirt brīvprātīgo saistīto atbalstu lauksaimniekiem, kuri audzē kaņepes. Brīvprātīgais saistītais atbalsts kaņepēm pašlaik tiek īstenots Francijā, Polijā un Rumānijā.

Kaņepju audzētāji var arī izmantot atbalstu lauku attīstības pasākumu ietvaros saskaņā ar KLP otro pīlāru. Attiecīgo atbalsta veidu mērķis ir veicināt investīcijas, zināšanu veidošanu, jaunuzņēmumu dibināšanu, inovāciju, piegādes ķēžu organizāciju, bioloģisko lauksaimniecību, vides aizsardzību un darbības klimata jomā.

Komitejas un ekspertu grupas

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja regulāri tiekas, lai apspriestu tādus jautājumus kā tirgus cenas, ražošana un tirdzniecība ES un ārpussavienības valstīs. Komiteja arī palīdz Komisijai, kad tā pieņem īstenošanas aktus.

Pilsoniskā dialoga grupa jautājumā par laukaugiem, kas aptver kokvilnas, linu un kaņepju nozares, ļauj Komisijai uzturēt regulāru dialogu ar ieinteresētajām personām par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šķiedraugiem, tostarp kaņepēm.

Juridiskais pamats

Regula (ES) 2021/2115 – ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni).

Regula (ES) Nr. 1308/2013 – ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju.

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014 – ar ko nosaka prasību izmantot sertificētas to šķirņu sēklas, kuras uzskaitītas “Kopējā lauksaimniecības augu sugu šķirņu katalogā”.

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1237 un ES Īstenošanas regula (ES) 2016/1239 – ar ko nosaka noteikumus par kaņepju importa licencēm.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1239, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz importa un eksporta licenču sistēmu.

Komisijas Regula (ES) 2022/1393 – attiecībā uz maksimāli pieļaujamo delta-9-tetrahidrokanabinola (Δ9-THC) koncentrāciju kaņepju sēklās un no tām iegūtos produktos.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1173 – par kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu.

Padomes Direktīva 2002/53/EK – par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu.

Padomes Direktīva 2002/57/EK – par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību.

Padomes Lēmums 2003/17/EK – par tādu lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz sēklu ražošanai paredzētiem augiem trešās valstīs un par trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtīgumu.