Lini

Linu audzēšana ES

Lini, kas pazīstami arī pēc linsēklām, ir kultūra, ko Eiropas Savienībā audzē šķiedru un sēklu ieguvei. Šī laukaugu kultūra nodrošina ilgtspējīgu izejvielu avotu dažādām nozarēm, piemēram, tekstilrūpniecībai, pārtikas rūpniecībai un citām bioekonomikas nozarēm. ES linus galvenokārt audzē Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, un vadošās ražotājvalstis ir Francija, Beļģija un Nīderlande.

Pēdējo desmit gadu laikā linu audzēšanas platība ES ir ievērojami palielinājusies, galvenokārt tirgus apstākļu dēļ. Laikposmā no 2014. līdz 2024. gadam kopējā šķiedras linu audzēšanas platība ES ir vairāk nekā divkāršojusies – no 80 000 hektāriem (ha) līdz 182 000 ha.

Linu audzēšana un šķiedru pārstrāde

Audzēšana

Linus parasti sēj pavasara sākumā – martā un aprīlī. Tā ir salīdzinoši ātraudzīga kultūra, kuras veģetācijas periods ES ir aptuveni 100 dienas atkarībā no ģeogrāfiskā platuma. Augs sasniedz aptuveni viena metra augstumu. Pēc īsa ziedēšanas perioda linus novāc, izraujot visu stiebru, nevis pļaujot. Šis paņēmiens nodrošina tekstilizstrādājumu ražošanai būtiskās garās šķiedras iegūšanu.

Pūdēšana

Pēc stiebru izraušanas tos rūpīgi izklāj uz lauka vālos un atstāj tur dabīgi sadalīties vairākas nedēļas, regulāri apgriežot. Šo procesu sauc par pūdēšanu, un tā mērķis ir izšķīdināt pektīnu, kas satur kopā kāta šķiedru un koksnaino daļu.

Kulstīšana

Pūdēšana ļauj no stublāja ekstrahēt garo šķiedru. Pūdētos stiebrus tālāk apstrādā kulstīšanas iekārtā. Stiebra koksnainās daļas tiek mehāniski salauztas, lai atdalītu šķiedras. Šā procesa laikā visas augu daļas (garās šķiedras, īsās šķiedras, sēklas, spaļi, plēksnes, putekļi) tiek atdalītas un savāktas turpmākai apstrādei.

Linu izmantošana

Linus un to produktus izmanto dažādās nozarēs, un tie sniedz ieguldījumu bioekonomikā, ieskaitot turpmāk uzskaitītās nozares.

Tekstilmateriāli
Garās linšķiedras izmanto veļas, apģērba izgatavošanai paredzēta augstas kvalitātes auduma, mājsaimniecības tekstilizstrādājumu ražošanai un rūpnieciskiem lietojumiem. Pēc kulstīšanas garās šķiedras kāš, vērpj un auž, lai izgatavotu audumu.
Pārtikas produkti
Linsēklas ir bagātīgs omega-3 taukskābju un diētisko šķiedrvielu avots. Tās izmanto pārtikas produktu, piemēram, maizes, brokastu pārslu un pārtikas piedevu, ražošanā. No linsēklām var izspiest linsēklu eļļu, kas ir ar omega-3 bagāta pārtikas eļļa.
Biobāzēti produkti
Īsās šķiedras tālāk pārstrādā citos biobāzētos materiālos. Šķiedru lini var aizstāt stikla šķiedru plastmasas kompozītmateriālos, ko izmanto patēriņa precēs vai autobūves nozarē. Īsās linu šķiedras tiek izmantotas mēbeļu ražošanā vai kā ēku izolācijas materiāli.
Linsēklu eļļa ir piemērota polimerizācijai, tāpēc to var izmantot lakās, eļļas krāsās un linoleja ražošanā.
Dzīvnieku barība
Linsēklu milti ir linsēklu eļļas ekstrakcijas blakusprodukts ar augstu olbaltumvielu saturu, un tos izmanto kā dzīvnieku barību. Savukārt no šķiedras liniem iegūtās linsēklas kalpo kā dabīgs olbaltumvielu un enerģijas avots dzīvnieku barībā.

Lini kopējā lauksaimniecības politikā

Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) linus ražojošie lauksaimnieki ir tiesīgi saņemt tiešos maksājumus. ES valstis var izvēlēties piešķirt papildu atbalstu, izstrādājot ekoshēmas linu audzēšanas veicināšanai, vai saistītā ienākumu atbalsta veidā. 2023.–2027. gada plānošanas periodā šāda veida saistīto atbalstu linu audzētājiem piedāvā Polija.

ES valstīm ir jāsniedz Komisijai tirgus dati par produktu cenām un linu audzēšanu. Komisija šo informāciju izmanto tirgus uzraudzības, analīzes un pārvaldības nolūkā.

Tirgus traucējumu gadījumā Komisija var piešķirt atbalstu linšķiedras privātai uzglabāšanai, lai stabilizētu tirgus un nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni lauksaimniecības kopienai (Regulas (ES) Nr. 1308/2013 17. pants).

Linu ieguldījums ilgtspējīgā lauksaimniecībā

Vide – linu audzēšana atbilst labai un ilgtspējīgai lauksaimniecības praksei. Tiem ir nepieciešams tikai minimāls mēslošanas līdzekļu daudzums, apūdeņošanai pietiek ar lietu, un ik pēc 6–7 gadiem nepieciešama augseka. Pateicoties tās saknēm un zemajam augsnes noplicinājumam, šī kultūra uzlabo augsnes struktūru, kā arī rada mazāku ietekmi uz bioloģisko daudzveidību salīdzinājumā ar citām izplatītām lauksaimniecības kultūrām.
Sociālā joma – linu ražošana un sākotnējā apstrāde nodrošina darbavietas lauku apvidos. Vērpšana un aušana notiek galvenokārt trešās valstīs, bet linu pāstrādes jauda Eiropas Savienībā atkal pieaug, palielinot nodarbinātības iespējas lauku apvidos.
Ekonomika – linu audzēšana palīdz lauksaimniekiem gūt pietiekamus ienākumus, kā arī nodrošina vērtīgus resursus bioekonomikai.

Juridiskais pamats

Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni).

Regula (ES) 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1185, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai.