Pāriet uz galveno saturu
Agriculture and rural development

Augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstība ES

Ziņojums

Eiropas Komisija pēta, kā, atsaucoties uz lauksaimnieku, ražotāju un patērētāju vajadzībām, varētu pilnībā izmantot ES proteīnaugu ražošanas potenciālu.

Augu izcelsmes proteīnu ražošana un ieguve agropārtikas nozares vajadzībām ir vairākkārt raisījusi politiskas debates ES līmenī. Ziņojumā par augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstību Eiropas Savienībā ir aplūkota augu izcelsmes proteīnu piedāvājuma un pieprasījuma situācija ES un pētītas iespējas kāpināt to audzēšanas apmērus ekonomiski un vidiski saprātīgā veidā. Tajā apkopota arī Komisijas veiktā analīze par proteīna nozari ES.

2018. GADA 22. NOVEMBRIS
Report: Development of plant proteins in the European Union
English
(HTML)
Lejupielādēt

Konteksts

2018. gada februārī tika uzsākta ieinteresēto personu aptauja ar mērķi novērtēt pašreizējo situāciju ES. Pēc tam Komisija organizēja četrus darbseminārus par augu izcelsmes proteīniem, un tajos tika apspriesta pētniecība un inovācija, agronomiskās prakses un vidiskie ieguvumi, piegādes ķēde ES nozarē un pieprasījums dažādos tirgus segmentos. 2018. gada novembrī ziņojums tika prezentēts un apspriests augsta līmeņa konferencē.

Izplatītākie proteīniem bagātie augi ir sojas pupas, pārtikas un lopbarības pākšaugi un eļļas sēklu augi. Augu izcelsmes proteīni ir aminoskābju avots lauksaimniecības dzīvniekiem, tāpēc tie ir svarīga dzīvnieku barības sastāvdaļa un tiem ir liela nozīme ES lauksaimniecībā. Turklāt tos arvien vairāk patērē pārtikā, un šā patēriņa apjoms pasaulē ik gadu pieaug teju par 7 %. Tomēr ES valda liels augu izcelsmes proteīnu deficīts, proti, lielāko daļu no ES lauksaimniecības vajadzībām sedz imports.

Augu izcelsmes proteīnu ražošanas tālāka attīstība ES var sagādāt ne tikai ekonomisku labumu lauksaimniekiem un pārtikas un dzīvnieku barības ražotājiem, bet arī dažādus ieguvumus vides un klimata jomā. Proteīnaugi veicina atmosfēras slāpekļa piesaistīšanu augsnē, tāpēc tiem ir svarīga loma ilgtspējīgāka slāpekļa cikla veidošanā.

Tomēr ES augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstībā jau konstatētas dažas grūtības, kuru vidū jāmin šādas:

  • agronomiskie apstākļi Eiropā, kas nav optimāli piemēroti augu izcelsmes proteīnu ražošanai lielos apmēros;
  • šo kultūraugu ekonomiskais izdevīgums Eiropā;
  • ES saražoto augu izcelsmes proteīnu konkurētspēja salīdzinājumā ar importētiem augu izcelsmes proteīniem;
  • konkurence aramzemes izmantošanā;
  • nepietiekami pētījumi par selekciju, agronomisko praksi un dažādiem lietojumiem.

Kopējā lauksaimniecības politika jau paredz virkni pasākumu, kas pēdējos gados tieši vai netieši veicinājuši augu izcelsmes proteīnu ražošanu ES. To vidū ir zaļināšanas pasākumi, kas veicina ekoloģiski nozīmīgu platību izveidošanu un kultūraugu dažādošanu, brīvprātīgs saistītais atbalsts un pētniecība un inovācija, ar ko nodarbojas, piemēram, EIP-AGRI fokusgrupa.

Augsta līmeņa konference

2018. gada 22. un 23. novembrī ziņojums tika prezentēts un apspriests augsta līmeņa konferencē, kas norisinājās Vīnē, Austrijā. Pasākumu kopīgi organizēja ES prezidentvalsts Austrija, un diskusijā iesaistījās Eiropas Parlamenta pārstāvji.

2018. GADA 19. DECEMBRIS
Conference report - The development of plant proteins in the European Union
English
(220.43 KB - PDF)
Lejupielādēt

Ieinteresēto personu aptauja

Gatavošanās ziņojumam par augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstību Eiropā aizsākās ar ieinteresēto personu aptauju. Tās rezultāti liecināja, ka visā ES pastāv liela interese par šo tematu. Uz anketas jautājumiem atbildēja vairāk nekā 440 jomas eksperti no 26 dalībvalstīm. Aptaujas rezultāti apliecināja arī to, ka augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstībai Eiropā vajadzīgi iestāžu, lauksaimnieku un nozares kopīgi pūliņi.

Documents

 

2019. GADA 18. NOVEMBRIS
Factsheet – EU Legumes benefit people and the planet
English
(3.23 MB - PDF)
Lejupielādēt