Pārskats
Eiropas Savienība ražo ievērojamu daudzumu piena un piena produktu, un tie ir integrēti kopīgajā tirgus organizācijā (TKO).
Piena ražošana notiek visās ES valstīs, un tā veido ievērojamu daļu no ES lauksaimniecības produkcijas vērtības. Tiek lēsts, ka kopējais ES piena ražošanas apjoms ir aptuveni 155 miljoni tonnu gadā. Galvenās ražotājas ir Vācija, Francija, Polija, Nīderlande, Itālija un Īrija. Kopā tās nodrošina gandrīz 70 % no ES piena produkcijas apjoma.
ES piena govju ganāmpulks pēdējos gados ir sarucis, jo ir uzlabojies piena izslaukums no govs. 2020. gadā ES bija aptuveni 20 miljons govju, un katra govs saražoja vidēji 7300 kg piena.
Lauku saimniecību un piena govju ganāmpulku lielums, kā arī ražīgums ir ļoti atšķirīgs. Tomēr, piensaimniecības nozarei attīstoties visā ES, ražīguma un citu tehnisku faktoru atšķirības ir samazinājušās; mazāk attīstītie ražotāji strauji pietuvojušies tiem, kuri pārstrukturizējušies un modernizējušies pirmie.
Tirgus intervence
Lai aizsargātu piena nozari laikā, kad palielinās tirgus traucējumi, tiek izmantoti vairāki mehānismi. Konkrēti tirgus intervence valsts intervences un privātās uzglabāšanas atbalsta veidā dod drošības tīklu lielu tirgus nelīdzsvarotību gadījumā.
Valsts intervence
Valsts intervence nozīmē to, ka valsts iestādes uzpērk kādu preci un kā intervences krājumu nodod to glabāšanā uz tik ilgu laiku, cik vajadzīgs, lai tirgus apstākļi ļautu šo preci laist atpakaļ tirgū. Piensaimniecības nozarē valsts intervence ir pieejama sviestam un vājpiena pulverim.
Ik gadu no 1. marta līdz 30. septembrim privātie uzņēmēji uzpirkšanai par fiksētu cenu var piedāvāt līdz 109 000 tonnām vājpiena pulvera un līdz 50 000 tonnām sviesta, kas atbilst īpašām kvalitātes prasībām. Kad šie apjomi ir sasniegti, līdz intervences perioda beigām intervenci turpina konkursa kārtībā.
Valsts intervences krājumus atpakaļ tirgū pārdod, izmantojot konkursa procedūru, ko uzsāk Eiropas Komisija.
Par piena un piena produktu nozarē veikto intervences pasākumu operāciju pārvaldību un kontroles nodrošināšanu atbild ES valstu maksājumu aģentūras.
- 2019. GADA 12. AUGUSTS
Privātās uzglabāšanas atbalsts
Privātās uzglabāšanas atbalsts ir otrs mehānisms, ar kura palīdzību ES aizsargā piensaimniecības nozari no tirgus traucējumiem. Piensaimniecības nozarē šis atbalsts pieejams sviestam, vājpiena pulverim un sieriem, kas apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN).
Šis atbalsts daļēji sedz uzglabāšanas izmaksas, kamēr produkti uz laiku tiek izņemti no tirgus. Privātās uzglabāšanas atbalsta iedarbināšana (atšķirībā no valsts intervences) nenotiek automātiski, un tādēļ ir jāpieņem Komisijas regula.
Ar privātām sviesta un vājpiena pulvera uzglabāšanas shēmām uzglabāšanas izmaksas parasti finansē vismaz 90 dienas, bet ne ilgāk kā 210 dienas (to nosaka Komisijas regulā par shēmas atvēršanu). Atbalstu parasti veido fiksēta likme par tonnu, kam pieskaitīta dienas summa par tonnu.
Tirdzniecība ar trešām valstīm
ES ir liela piensaimniecības produktu eksportētāja un pasaulē lielākā sieru un vājpiena pulvera eksportētāja. Piensaimniecības produktu eksportēšanai saskaņā ar dažām trešu valstu atvērtām kvotām ir vajadzīga eksporta licence.
Turklāt piensaimniecības produktu ievešanai ES piemēro importa režīmu. Preferenciāla importa gadījumā vajadzīga importa licence un parasti tiek prasīts samaksāt ievedmuitas nodokli (importa tarifu). Vairāki daudzpusēji un divpusēji tirdzniecības nolīgumi, galvenokārt importa kvotu veidā, dara iespējamu preferenciālu importu ar samazinātu vai nulles nodokli.
Prasības attiecībā uz piena produktu eksporta un importa režīmu ir izklāstītas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/760 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/761; tās abas pieņemtas 2019. gada 17. decembrī.
Piensaimniecības pakete
2012. gadā ieviestā Piensaimniecības pakete ietvēra virkni instrumentu, kas vajadzīgi, lai uzlabotu piensaimniecības piegādes ķēdi un palielinātu šīs nozares izturētspēju pēc kvotu sistēmas darbības beigām 2015. gadā.
Rakstiski līgumi starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem
ES valstis var noteikt, ka rakstiski līgumi starp lauksaimniekiem un pārstrādātājiem ir obligāti un ka piena uzpircējiem jāpiedāvā lauksaimniekiem kāds minimāls līguma ilgums. Šiem līgumiem jābūt noslēgtiem pirms piegādes, un tajos jābūt norādītiem tādiem elementiem kā:
- cena,
- apjoms,
- ilgums,
- informācija par samaksu,
- savākšana,
- noteikumi nepārvaramas varas gadījumiem.
Visiem šiem elementiem vajadzētu būt brīvi apspriežamiem pušu starpā, un lauksaimnieki drīkst noraidīt līguma minimālā ilguma piedāvājumu.
Kolektīvas sarunas ar ražotāju organizāciju starpniecību
Lauksaimnieki var apvienoties ražotāju organizācijās, un tās (ievērojot noteiktus kvantitatīvus ierobežojumus, kas neļaus kropļot konkurenci) var risināt sarunas par kolektīviem līguma noteikumiem, arī attiecībā uz svaigpiena cenu.
Saistītā informācija
Dati par svaigpiena produkcijas apjomu
Noteikumi starpnozaru organizācijām
Īpaši ES noteikumi par piensaimniecības starpnozaru organizācijām ļauj piena un piena produktu piegādes ķēdes dalībniekiem iesaistīties dialogā un veikt virkni kopīgu pasākumu. Šādas darbības cita starpā var būt saistītas ar:
- noieta veicināšanu,
- pētniecību,
- inovāciju,
- kvalitātes uzlabošanu.
Tas tiek darīts nolūkā panākt lielāku pārredzamību un uzlabot izpratni par ražošanu un tirgu.
Ar ACVN/AĢIN apzīmētu sieru piegādes regulēšana
Pēc ražotāju organizācijas, starpnozaru organizācijas vai ACVN/AĢIN grupas pieprasījuma ES valstīm ir atļauts ar zināmiem nosacījumiem piemērot noteikumus, kas vajadzīgi, lai regulētu ACVN/AĢIN sieru piegādi. Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt ar ACVN vai AĢIN apzīmētu sieru pievienoto vērtību un kvalitāti. Mazāk aizsargātiem lauku reģioniem tas ir īpaši svarīgi.
Patlaban šo instrumentu piemēro šādiem sieriem:
- “Asiago” (IT)
- “Beaufort” (FR)
- “Comté” (FR)
- “Grana Padano” (IT)
- “Gruyère” (FR)
- “Parmigiano Reggiano” (IT)
- “Pecorino Romano” (IT)
- “Reblochon” (FR)
- “Morbier” (FR)
- “Abondance” (FR)
- “Emmental de Savoie” (FR)
- “Tomme de Savoie” (FR)
Saistītā informācija
Īsumā par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un kvalitātes shēmām
Ziņojums par Piensaimniecības paketi (2016)
Situācijas attīstība piena produktu tirgū un Piensaimniecības paketes noteikumu darbība
Piena un piena produktu tirgus situācijas attīstība
- 2024. GADA 21. JŪNIJS
Juridiskais pamats
ES piena un piena produktu nozares juridiskais pamats ir Regula (ES) Nr. 1308/2013 par lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un šādas regulas:
- Īstenošanas regula (ES) Nr. 511/2012 par piena un piena produktu nozari;
- Deleģētā regula (ES) Nr. 880/2012 par piena un piena produktu ražotāju organizāciju starptautisko sadarbību un līgumattiecībām.
Ārkārtas pasākumi
Lielu tirgus traucējumu laikā var izmantot ārkārtas ad hoc pasākumus. Šādas rīcības juridiskais pamats ir noteikts TKO regulas (Regula (ES) Nr. 1308/2013) 219.–222. pantā.
Ņemot vērā Covid-19 krīzes izraisīto bezprecedenta situāciju, Komisija ir apstiprinājusi pagaidu atkāpes no ES konkurences noteikumiem. Atbrīvojumus var izmantot visi lauksaimnieki visās ES valstīs. Katrai ES valstij bija jāpaziņo par to ieviešanu. Francija ir paziņojusi, ka šos pasākumus īstenos savā piena un piena produktu nozarē.
Tirdzniecības standarti
Papildus ziežamo tauku tirdzniecības standartiem ir spēkā īpašas definīcijas, apzīmējumi un komercapraksti, kurus piemēro šādiem produktiem:
Tirgus uzraudzība
Piena nozares datus un informāciju nodrošina ES Piena tirgus novērošanas centrs. Tas novēro un analizē līdzšinējās un pašreizējās pasaules un Eiropas līmeņa tendences tādās jomās kā:
- ražošana,
- piedāvājuma un pieprasījuma samērs,
- ražošanas izmaksas,
- tirgus perspektīvas.
Komitejas
Lai nodrošinātu, ka ES valstu kontrolē tiek īstenota Komisijas atbildība par īstenošanas aktu pieņemšanu, regulāri tiekas dažādas komitejas, kuru sastāvā ir valdību pārstāvji un kuras vada Komisijas pārstāvis.
Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja regulāri sanāk, lai apspriestu tādas jomas kā tirgus cenu, produkcijas un tirdzniecības dinamika ES un trešās valstīs.
Dokumenti
- 2020. GADA 6. MAIJS
- 2020. GADA 9. OKTOBRIS
- 2019. GADA 11. MARTS
- 2019. GADA 11. MARTS
- 2019. GADA 11. MARTS
- 2024. GADA 18. OKTOBRIS
- 2019. GADA 11. MARTS
- 2024. GADA 18. OKTOBRIS
- 2019. GADA 11. MARTS
- 2019. GADA 11. MARTS
- 2019. GADA 11. MARTS
- 2019. GADA 11. MARTS
- 2019. GADA 11. MARTS
- 2019. GADA 11. MARTS