Pārskats
Medus bišu kolonijas ir būtiskas lauksaimniecībai un videi. Tās nodrošina augu vairošanos ar apputeksnēšanu, savukārt biškopība veicina lauku apvidu attīstību.
Biškopību praktizē visās ES valstīs, un tai ir raksturīgi dažādi ražošanas apstākļi, ražas un biškopības prakse. ES ir otrā lielākā medus ražotāja aiz Ķīnas, bet ES ir arī liela medus neto importētāja no trešām valstīm. ES valstis ar lielāko medus ražošanas apjomu (Rumānija, Spānija, Ungārija, Vācija, Itālija, Grieķija, Francija un Polija ) galvenokārt atrodas Dienvideiropā, kur klimatiskie apstākļi ir labvēlīgāki biškopībai.
- English
Kvalitātes un marķēšanas noteikumi
Pārskatītā Medus direktīva (2001/110) stājās spēkā 2024. gada 13. jūnijā. Visam medum, ko tirgo ES, ir jāatbilst šīs direktīvas kvalitātes un marķēšanas noteikumiem, kas nosaka medus definīciju un sastāva kritērijus, un citiem noteikumiem, jo īpaši:
- Tas paredz obligātu izcelsmes marķējumu medum. No 2026. gada medus maisījumu izcelsmes valstis būs jānorāda uz etiķetes dilstošā secībā, norādot katras izcelsmes procentuālo daļu. ES valstis varēs elastīgi pieprasīt procentuālo daļu četrām lielākajām daļām tikai tad, ja tās veido vairāk nekā 50 % no kopējā apjoma.
- Ar to Komisija tiek pilnvarota ieviest saskaņotas analīzes metodes, lai atklātu medus piejaukumu cukuram. Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā tiek īstenota trīs gadu administratīva vienošanās par minēto testēšanas metožu saskaņošanu.
- Ar to Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pielāgot medus sastāva kritērijus, lai nodrošinātu, ka tas netiek pārkarsēts, putekšņi netiek atdalīti no medus un tiek ieviestas metodes tā ģeogrāfiskās izcelsmes izsekošanai, tostarp izpētīt iespēju ieviest ES mēroga izsekojamības sistēmu no biškopja vai importētāja līdz galapatērētājam.
Ar pārskatīto direktīvu izveido medus platformu, lai konsultētu Komisiju par šiem jautājumiem.
Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes šodien panākto politisko vienošanos pārskatīt un stiprināt spēkā esošos tirdzniecības standartus, kas piemērojami medum, augļu sulām, ievārījumiem un pienam.
ES Medus platforma
Medus platforma ir izveidota, lai:
- vākt datus par metodēm, ar kurām uzlabot medus autentiskuma kontroli, jo īpaši par metodēm, ar kurām konstatē medus viltošanu, lai tās, iespējams, saskaņotu;
- sniegt ieteikumus par ES izsekojamības sistēmu, lai izsekotu medu līdz ražas novākšanas ražotājam vai importētājam;
- sniedz ieteikumus par iespējamo vajadzību atjaunināt Medus direktīvā noteiktos sastāva kritērijus un citus kvalitātes parametrus;
- sniedz ieteikumus par Savienības references laboratorijas izveidi.
Platformu veido:
- ES valstu, kompetento iestāžu un izraudzīto laboratoriju pārstāvji;
- eksperti, kas pārstāv attiecīgās medus piegādes ķēdē ieinteresētās personas;
- eksperti, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību;
- eksperti, kas iecelti privātpersonas statusā un kam ir pierādītas zināšanas un pieredze jomās, uz kurām attiecas Medus direktīva;
- eksperti, kas pārstāv akadēmiskās aprindas, tostarp universitātes, pētniecības institūtus un citas zinātniskas organizācijas.
ES atbalsts biškopības nozarei
Kopš 1997. gada ES ir tieši atbalstījusi biškopību, izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Līdz 2022. gada beigām atbalsts tika sniegts, izmantojot brīvprātīgas valsts biškopības programmas, kuras sagatavoja un īstenoja ES valstis un kuru mērķis bija uzlabot biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību.
Kopš 2023. gada 1. janvāra atbalsts nozarei tiek sniegts ar biškopības intervencēm, kas ir obligāta daļa KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gada periodam. Šie plāni ir izstrādāti valsts līmenī, un tajos ir izklāstīts, kā katra ES valsts novirzīs atbalstu, lai sasniegtu KLP ekonomiskos, vidiskos un sociālos mērķus.
KLP stratēģiskajos plānos paredzētās darbības
Ar KLP stratēģiskajiem plāniem to darbību tvērums, kuras var atbalstīt ar biškopības intervencēm, tika uzlabots un paplašināts, aptverot šādus septiņus intervenču veidus, kā izklāstīts Regulas (ES) 2021/2115 55. panta 1. punktā:
- konsultāciju pakalpojumi, tehniskā palīdzība, apmācība, informācija un paraugprakses apmaiņa, tostarp izmantojot tīklu veidošanu, biškopjiem un biškopju organizācijām;
- ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, kā arī citas darbības, tostarp:
- apkarot bišu stropu iebrucējus un slimības, jo īpaši varroatozi;
- nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršana un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem pielāgotas apsaimniekošanas prakses izstrādes un izmantošanas veicināšana;
- bišu stropu krājumu atjaunošana ES, tostarp bišu audzēšana;
- vasaras ganību racionalizēšana;
- darbības, lai atbalstītu laboratorijas biškopības produktu, bišu zudumu vai produktivitātes kritumu un bitēm potenciāli toksisku vielu analīzei;
- darbības, kuru mērķis ir saglabāt vai palielināt esošo bišu stropu skaitu ES, tostarp bišu audzēšanu;
- sadarbība ar specializētām struktūrām pētniecības programmu īstenošanai biškopības un biškopības produktu jomā;
- noieta veicināšana, komunikācija un tirgvedība, tostarp tirgus uzraudzības darbības un pasākumi, kuru mērķis jo īpaši ir palielināt patērētāju informētību par biškopības produktu kvalitāti;
- darbības produktu kvalitātes uzlabošanai.
ES valstis sadarbībā ar savām biškopības organizācijām var brīvi izvēlēties, kuras no pieejamajām intervencēm iekļaut savā KLP plānā, lai risinātu savas valsts biškopības specifiskās vajadzības un problēmas. Tie ir izklāstīti:
- KLP stratēģiskā plāna 3.5.2. iedaļa kopā ar pārskatu par biškopības nozari attiecīgajā ES valstī un izvēlētajām intervencēm.
- 5.2. iedaļā ir sīki aprakstīts atbalsts, kas sniegts saskaņā ar konkrētajām biškopības intervencēm, kuras plānotas 2023.–2027. gada periodā, tostarp to teritoriālais tvērums, intervences struktūra, attiecināmības kritēriji, atbalsta veidi un likmes, kā arī plānotā izlaide un finanšu piešķīrumi.
Pārskats par KLP stratēģisko plānu, ko Eiropas Komisija apstiprinājusi katrai ES valstij.
Intervenču katalogs
KLP intervenču tiešsaistes katalogs sniedz pārskatu par visām ES valstu plānotajām intervencēm to pieņemtajos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam. Tā ļauj lietotājiem meklēt informāciju par intervencēm, tostarp biškopības intervencēm, izmantojot dažādus filtrus.
- English
Budžets
Ikgadējais ES finansējums medus nozarei tika ievērojami palielināts no 40 miljoniem EUR 2019. gadā līdz 60 miljoniem EUR, sākot no 2021. gada. No 2021. gada ES iemaksas katrai ES valstij tika iedalītas, kā noteikts KLP stratēģisko plānu regulas (ES) 2021/2115 10. pielikumā.
Šie piešķīrumi tika aprēķināti, pamatojoties uz stropu skaitu, ko ES valstis 2013. gadā paziņojušas savās biškopības programmās 2014.–2016. gadam un kas koriģēts, ņemot vērā finansējuma pieteikumus 2017.–2019. gada plānošanas periodā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/580.
ES valstīm ir jānodrošina vismaz 50 % finansējuma kā ES finansiālā palīdzība, ko tās izmanto. Tomēr tās var arī palielināt valsts līdzfinansējuma likmi līdz ne vairāk kā 70 %.
Juridiskais pamats
Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu KLP stratēģiskajiem plāniem un ko papildina Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/126 ar papildu prasībām attiecībā uz konkrētiem intervenču veidiem, kurus ES valstis noteikušas savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gada periodam.
Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un ko papildina Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1366.
Komitejas
Dažādas komitejas, kuru sastāvā ir valdību pārstāvji un kuras vada Komisijas pārstāvis, regulāri tiekas, lai nodrošinātu, ka Komisijas atbildība par īstenošanas aktu pieņemšanu tiek īstenota ES valstu kontrolē.
KLP stratēģisko plānu regulas īstenošanas ekspertu grupa apspriež jautājumus, kas saistīti ar KLP stratēģisko plānu regulas īstenošanu.
Lauksaimniecības tirgu ekspertu grupa apspriež tādas jomas kā tirgus cenu, ražošanas un tirdzniecības attīstība ES un trešās valstīs.
Pilsoniskā dialoga grupa dzīvnieku audzēšanas jautājumos turpina palīdzēt Komisijai uzturēt regulāru dialogu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar biškopību.
