Skip to main content
Agriculture and rural development

Ilgtspējīga zemes izmantošana (zaļināšana)

Lauksaimniecības zemes ilgtspējīga izmantošana un kādu finansiālo labumu tā dod lauksaimniekiem.

Zaļināšanas mērķi

Aptuveni puse Eiropas Savienības teritorijas ir lauksaimniecības zeme. Lauksaimnieki aprūpē lauku vidi. Viņi veido lauku ainavas un ar savu darbu sagādā visiem noderīgus sabiedriskos labumus. Taču dabas resursi, piemēram, augsne un ūdens, nosaka arī lauksaimnieku iztiku. Lauksaimniecību ietekmē klimatiskie apstākļi, vides stāvoklis, bioloģiskā daudzveidība un ūdens kvalitāte.

Lauksaimnieki, kuri ievieš vai turpina lauksaimniecības praksi, kas palīdz sasniegt ES vides un klimata mērķus, tiek atbalstīti ar “zaļo maksājumu” (jeb zaļināšanas maksājumu). Ar zaļināšanas maksājumu ES atalgo tos lauksaimniekus, kuri saglabā dabas resursus un nodrošina sabiedriskos labumus, proti, labumus sabiedrībai, kuriem nevar noteikt tirgus cenu.

ES valstīm zaļināšanai jāatvēl 30 % no sava kopējā ienākumu atbalsta.

Jaunā KLP: 2023.–2027. g.

2021. gada jūnijā intensīvās sarunās starp Eiropas Parlamentu, ES Padomi un Eiropas Komisiju tika panākta vienošanās reformēt kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Šī vienošanās tika oficiāli pieņemta 2021. gada 2. decembrī, un jaunā KLP sāksies 2023. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar jauno KLP tiks izmainītas pašreizējās nosacījumu un zaļināšanas sistēmas, lai tās atspoguļoto vērienīgākus zaļos mērķus un palīdzētu sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus. Piemēram, tiks ieviestas ekoshēmas, kas spēcīgāk stimulēs klimatam un videi draudzīgu lauksaimniecības praksi. Līdz 2023. gadam ir spēkā līdzšinējie pasākumi (saskaņā ar KLP pārejas regulas noteikumiem).

Zaļie maksājumi praksē

Lauksaimnieki saņem zaļo maksājumu, ja savā praksē ievēro trīs obligātas metodes, kas ir labvēlīgas videi (īpaši augsnei un bioloģiskajai daudzveidībai).

  • Kultūru dažādošana: daudzveidīgāku kultūru audzēšana uzlabo augsnes un ekosistēmu noturīgumu.
  • Ilggadīgo zālāju uzturēšana: zālāji palīdz piesaistīt oglekļa dioksīdu un aizsargā bioloģisko daudzveidību (biotopus).
  • 5 % no aramzemes jārezervē kā platības, kas labvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību: ekoloģiski nozīmīgas platības (EFA), piemēram, koki, apstādījumi vai papuvē atstāta zeme, kas uzlabo bioloģisko daudzveidību vai biotopus.

Kultūru dažādošana

Lauku saimniecībām ar vairāk nekā 10 ha aramzemes ir jāaudzē vismaz divas lauksaimniecības kultūras, savukārt saimniecībām ar vairāk nekā 30 ha aramzemes ir jāaudzē vismaz trīs lauksaimniecības kultūras. Galvenā kultūra nedrīkst aizņemt vairāk kā 75 % zemes. Šiem noteikumiem ir izņēmumi, kas atkarīgi no lauksaimnieku individuālās situācijas, piemēram, tie attiecas uz lauksaimniekiem, kuriem ir lielas zālāju platības, kas pašas par sevi ir ļoti labvēlīgas videi.

Ilggadīgo zālāju uzturēšana

Ilggadīgo zālāju īpatsvaru lauksaimniecības zemes platībā ES valstis nosaka nacionālā vai reģionālā līmenī (pieļaujams 5 % elastīgums). Turklāt ES valstis nosaka, kuras ir ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju platības. Šajās platībās lauksaimnieki nedrīkst ne uzart, ne pārveidot ilggadīgos zālājus.

Ekoloģiski nozīmīgas platības

Lauksaimniekiem, kuru aramzemes platība pārsniedz 15 ha, ir jānodrošina, ka vismaz 5 % viņu zemes ir ekoloģiski nozīmīga platība, kuras mērķis ir aizsargāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību lauku saimniecībās.

Report from the Commission on the implementation of the ecological focus area obligation under the green direct payment scheme
English
(HTML)
Lejupielādēt

Izņēmumi

Administratīvu un proporcionalitātes apsvērumu dēļ zaļināšanas noteikumi neattiecas uz lauksaimniekiem, kuri izvēlējušies piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā.

Bioloģiskie lauksaimnieki zaļo maksājumu par savu saimniecību saņem automātiski, jo tiek uzskatīts, ka viņu darbs pēc savas būtības dod ieguvumu videi.

Atkarībā no lauksaimnieku individuālās situācijas var būt arī citi izņēmumi.

Alternatīvas zaļināšanai

ES valstis var atļaut lauksaimniekiem vienu vai vairākas zaļināšanas prasības izpildīt, piekopjot līdzvērtīgu praksi. Līdzvērtīgas prakses pamatā jābūt agrovides shēmām atbilstoši ES valstu lauku attīstības programmām vai nacionālajām/reģionālajām sertifikācijas shēmām.

Katra ES valsts gādā, lai lauksaimnieki, kas izmanto alternatīvas prakses metodes, nesaņemtu ienākumu atbalstu gan par obligāto zaļināšanu, gan lauku attīstības fondu līdzekļus.

Papildu informācija

Lauku attīstība

Sankcijas par neatbilstību

Lauksaimnieki, kuri zaļināšanas noteikumus neievēro, saņem mazāk naudas. Šādā samazinājumā ir atspoguļots to hektāru skaits, par kuriem nav panākta atbilstība, ņemot vērā zaļināšanas prasības būtību.

Kopš 2017. gada valstu valdības papildus zaļināšanas maksājuma samazinājumam var noteikt arī administratīvus sodus. Administratīvajiem sodiem jābūt samērīgiem ar neatbilstības smagumu un apmēru.

Noteikumi

Zaļināšanu regulē noteikumi par tiešajiem maksājumiem saskaņā ar KLP (Regula 1307/2013, Deleģētā regula 639/2014, Īstenošanas regula 641/2014).