Skip to main content
Agriculture and rural development

Savstarpējā atbilstība

Ienākumu atbalsts ir atkarīgs no Eiropas Savienības noteikumu ievērošanas.

Savstarpējās atbilstības mērķi

Ar savstarpējo atbilstību lauksaimnieki tiek mudināti ievērot augstus ES standartus attiecībā uz sabiedrības, augu un dzīvnieku veselību un labturību. Savstarpējā atbilstība veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību Eiropas Savienībā.

Savstarpējās atbilstības skaidrojums

Lai lauksaimnieki no ES varētu saņemt ienākumu atbalstu, viņiem jāievēro vairāki pamatnoteikumi. Šajā t. s. savstarpējās atbilstības sistēmā lauksaimniekiem sniegtais atbalsts ir atkarīgs no noteikumu ievērošanas.

Lauksaimniekiem ir jāievēro, piemēram, šādi noteikumi:

  • tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, kas attiecas uz visiem lauksaimniekiem neatkarīgi no tā, vai viņi saņem kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) paredzēto atbalstu;
  • labs lauksaimniecības un vides stāvoklis – attiecas tikai uz tiem lauksaimniekiem, kas saņem KLP paredzēto atbalstu.

Lauksaimniekiem, kas pārkāpj ES tiesību aktus attiecībā uz vides, sabiedrības un dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību vai zemes apsaimniekošanu, atbalsts tiek samazināts un var tikt noteikti citi sodi.

Tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības

Visiem lauksaimniekiem neatkarīgi no tā, vai viņi saņem KLP atbalstu, jāievēro tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības.

Šajās prasībās ietilpst ES noteikumi par sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un vidi.

Sabiedrības, dzīvnieku un augu veselība

Dzīvnieku labturība

Vide

Labs lauksaimniecības un vides stāvoklis

Papildus tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām lauksaimniekiem, kas saņem KLP atbalstu, jāievēro arī ES standarti attiecībā uz labu lauksaimniecības un vides stāvokli.

Šo standartu mērķis ir:

  • novērst augsnes eroziju, nosakot minimālo augsnes segumu un minimālo zemes apsaimniekošanas praksi;
  • saglabāt augsnes organiskās vielas un augsnes struktūru;
  • uzturēt ilggadīgos zālājus;
  • aizsargāt bioloģisko daudzveidību un nodrošināt ainavas iezīmju saglabāšanu, piemēram, aizliedzot griezt dzīvžogus un cirst kokus putnu vairošanās un ligzdošanas sezonā;
  • aizsargāt un apsaimniekot ūdens resursus, ierīkojot buferjoslas gar ūdenstecēm, nosakot atļaujas par ūdens izmantošanu apūdeņošanai un aizsargājot pazemes ūdeņus pret piesārņojumu.

Sankcijas par neatbilstību

Savstarpējās atbilstības sistēmā lauksaimniekiem, kas neievēro ES noteikums, var tikt samazināts šāds atbalsts.

  • Tiešie maksājumi (atsaistītie vai saistītie).
  • Lielākā daļa lauku attīstības maksājumu: platībatkarīgie maksājumi (arī par agrovides pasākumiem, apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, NATURA 2000 pasākumiem, apmežošanas pasākumiem), maksājumi par videi labvēlīgu mežu apsaimniekošanu, agromežsaimniecību, bioloģisko lauksaimniecību.
  • Vīna nozares maksājumi: vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana un priekšlaicīga ražas novākšana.

Papildu informācija

Ienākumu atbalsts

Lauku attīstība

Jaunā KLP: 2023.–2027. gads

2021. gada jūnijā intensīvās sarunās starp Eiropas Parlamentu, ES Padomi un Eiropas Komisiju tika panākta vienošanās reformēt kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Šī vienošanās tika oficiāli pieņemta 2021. gada 2. decembrī, un jaunā KLP sāksies 2023. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar jauno KLP tiks izmainītas pašreizējās nosacījumu un zaļināšanas sistēmas, lai tās atspoguļoto vērienīgākus zaļos mērķus un palīdzētu sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus. Piemēram, tiks ieviestas ekoshēmas, kas spēcīgāk stimulēs klimatam un videi draudzīgu lauksaimniecības praksi. Līdz 2023. gadam ir spēkā līdzšinējie pasākumi (saskaņā ar KLP pārejas regulas noteikumiem).

Noteikumi

Savstarpējo atbilstību regulē: