Kas ir brīvprātīgais saistītais atbalsts
Kopējā lauksaimniecības politika paredz, ka saikne starp ienākumu atbalsta maksājumu saņemšanu un konkrētu produktu ražošanu tiek pakāpeniski atcelta (“atsaistīta”). Mērķis ir izvairīties no noteiktu produktu pārprodukcijas un panākt, ka lauksaimnieki reaģē uz patiesu tirgus pieprasījumu.
Tomēr dažās situācijās var būt vajadzīga mērķtiecīga palīdzība konkrētai lauksaimniecības nozarei vai apakšnozarei, ja tā saskaras ar grūtībām. Brīvprātīga saistītā atbalsta shēmas mērķis ir novērst šo grūtību saasināšanos, kas varētu izraisīt atteikšanos no ražošanas un ietekmēt citas piegādes ķēdes daļas vai saistītos tirgus.
Tāpēc ES valstis arī turpmāk noteiktām nozarēm vai produktiem var piesaistīt (saistīt) ierobežotu ienākumu atbalsta summu. Lai mazinātu tirgus kropļošanas risku, tas var notikt, tikai ievērojot dažādus nosacījumus un stingrus ierobežojumus.
Jaunā KLP: 2023.–2027. gads
2021. gada jūnijā intensīvās sarunās starp Eiropas Parlamentu, ES Padomi un Eiropas Komisiju tika panākta vienošanās reformēt kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Jaunā KLP sāksies 2023. gada 1. janvārī.
Saskaņā ar jauno KLP tiks izmainīta līdzšinējā ienākumu atbalsta sistēma un ieviesti pasākumi, kas nodrošinās finanšu palīdzības taisnīgāku sadalījumu starp lauksaimniekiem un darba ņēmējiem visā ES. Līdz 2023. gadam turpināsies līdzšinējie ienākumu atbalsta pasākumi (saskaņā ar KLP pārejas regulas noteikumiem).
Brīvprātīgs saistītais atbalsts praksē
Brīvprātīgs saistītais atbalsts ir ražošanas apjoma ierobežošanas shēma, kuras mērķis ir ierobežot tirgus konkurences kropļošanu.
Potenciāli atbalsttiesīgās nozares ir labība, eļļas augu sēklas, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi un īscirtmeta atvasāji.
Finansējot brīvprātīgu saistīto atbalstu, ES valstis ievēro vairākas vadlīnijas:
- tās drīkst izlietot līdz 8 % no kopējā ienākumu atbalsta budžeta;
- ja tiek izpildīti noteikti priekšnosacījumi, šo īpatsvaru var palielināt līdz 13 %;
- šo īpatsvaru paaugstināt virs 13 %, ja to apstiprinājusi Eiropas Komisija un atbalsts atbilst ļoti stingriem kritērijiem;
- šo īpatsvaru palielināt vēl par 2 %, lai īpaši atbalstītu proteīnaugu ražošanu.
ES valstis brīvprātīgā saistītā atbalsta lēmumus var pārskatīt līdz katra attiecīgā gada 1. augustam; pārskatītie lēmumi stājas spēkā nākamajā gadā.
Visas ES valstis, izņemot Vāciju, ir nolēmušas piemērot šo shēmu laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam.
Finansējuma apjoms un aptverto nozaru daudzveidība dažādās ES valstīs ievērojami atšķiras.
