Pāriet uz galveno saturu
Agriculture and rural development

KLP maksājumu aģentūras

Maksājumu aģentūras Eiropas Komisijas un ES valstu pārraudzībā nodrošina, lai kopējās lauksaimniecības politikas fondu maksājumi būtu likumīgi, pareizi un pienācīgi uzskaitīti.

Maksājumu aģentūru pienākumi

Maksājumu aģentūras ir ES valstu un attiecīgā gadījumā to reģionu departamenti vai struktūras, kas atbild par divu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) fondu — Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) — izdevumu pārvaldību un kontroli.

Maksājumu aģentūrām ir jāveic maksājumi labuma guvējiem un jāsniedz pietiekamas garantijas, ka:

  • maksājuma pieprasījumu autorizē tikai pēc tam, kad veiktas pietiekamas pārbaudes, kurās noskaidro atbilstību ES noteikumiem1;
  • maksājumi ir pareizi un pilnīgi iegrāmatoti kontos;
  • pieprasītā dokumentācija ir iesniegta noteiktajos termiņos un saskaņā ar ES noteikumiem.

Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu maksājumu aģentūras veic maksājumus Komisijas pārraudzībā. Komisija un sertifikācijas struktūras saskaņā ar ticamības nodrošināšanas procedūru pārbauda un revidē visus maksājumu aģentūru pārvaldības un kontroles sistēmu elementus.

1 Attiecīgā gadījumā arī atbilstību KLP stratēģiskā plāna noteikumiem.

Maksājumu veikšana

Lai gan maksājumu aģentūra var uzticēt kādus sava darba elementus deleģētajām struktūrām, maksājumi jāveic maksājumu aģentūrai pašai.

Rezumējot — maksājumus veic šādi:

  • lauksaimnieki un citi potenciālie labuma guvēji piesakās atbalstam no KLP budžeta, izmantojot attiecīgo informāciju un tiešsaistes platformas, ko nodrošina valsts pārvaldes iestādes;
  • pēc pārbaužu veikšanas maksājumu aģentūra izmaksā summas, kas pienākas labuma guvējiem, un deklarē šīs summas Komisijai;
  • pēc tam Komisija atlīdzina attiecīgās summas ES valstīm, ELGF gadījumā — reizi mēnesī, bet ELFLA gadījumā — reizi ceturksnī;
  • visus izdevumus norāda maksājumu aģentūru gada pārskatos, un attiecībā uz tiem veic papildu kontroles pasākumus, pārbaudes un revīzijas saskaņā ar finansiālās noskaidrošanas procesu.

Maksājumu aģentūru akreditācija

ES valstis ar ministrijas starpniecību akreditē maksājumu aģentūru, ja tā atbilst konkrētiem Savienības līmenī noteiktiem minimālajiem kritērijiem. Lai gan ES valstis var brīvi noteikt papildu akreditācijas kritērijus, tām ir jāņem vērā šādi Komisijas noteiktie kritēriji, kuru pamatā ir COSO sistēma:

  • iekšējā vide;
  • kontroles pasākumi;
  • informācija un komunikācija;
  • uzraudzības pasākumi.

Valstu iestādēm, izmantojot revīzijas atzinumus un ziņojumus, ko sagatavo sertifikācijas struktūra un citas struktūras, ir pastāvīgi jāpārrauga maksājumu aģentūras darbība. Ja atklāj, ka aģentūra neizpilda akreditācijas kritērijus, ES valstīm ir jārīkojas, lai šos trūkumus novērstu. Cita starpā aģentūrai var piemērot pārbaudes laiku vai atsaukt tās akreditāciju. Ja ES valsts neveic piemērotus pasākumus, Komisija var noteikt finanšu korekcijas.

ES valsts var akreditēt vienu valsts maksājumu aģentūru vai vairākas reģionālās maksājumu aģentūras. Ja ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, ir jāizveido koordinējošā struktūra, lai nodrošinātu ES noteikumu saskaņotu piemērošanu un lai tā darbotos kā kontaktpunkts saziņai ar Komisiju, jo īpaši saistībā ar gada snieguma ziņojuma nosūtīšanu.

Pārvaldības deklarācija

Saskaņā ar akreditācijas kritērijiem maksājumu aģentūru organizatoriskajai struktūrai un iekšējās kontroles sistēmām ir jāatbilst Komisijas noteiktu iekšējās kontroles principu kopumam.

Maksājumu aģentūras rūpīgi un precīzi uzskaita savas finanšu gadā veiktās darbības un dara tās zināmas Komisijai līdz nākamā gada 15. februārim. Maksājumu aģentūras direktoram jāiesniedz:

  • gada pārskati: pilnīgi, precīzi un patiesi pārskati par izdevumiem, kas radušies, veicot maksājumu aģentūrai uzticētos uzdevumus, kopā ar informāciju, kas vajadzīga, lai Komisija tos noskaidrotu;
  • gada snieguma ziņojums, kurā izklāstīta būtiskākā kvalitatīvā un kvantitatīvā informācija par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu un parādīts, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 37. pantu;
  • gada kopsavilkums par galīgajiem revīzijas ziņojumiem un veiktajiem kontroles pasākumiem;
  • pārvaldības deklarācija par pārskatu un informācijas pilnīgumu, precizitāti un ticamību, kā arī ieviesto pārvaldības sistēmu pareizu darbību.

Ja ES valstī ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, gada snieguma ziņojumu iesniedz koordinējošā struktūra, un to iesniedz kopā ar pārvaldības deklarāciju par visa ziņojuma sagatavošanu.

Šo datu precizitāti pēc tam pārbauda sertifikācijas struktūra un vēlāk Komisija grāmatojumu noskaidrošanas procedūras ietvaros.

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Aizsargāt Savienības finanšu intereses ir būtiski, un tas ir ES valstu pienākums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 59. pantu.

ES valstīm ir jāpieņem visi normatīvie un administratīvie akti un jāveic visi citi pasākumi, kas vajadzīgi efektīvas aizsardzības nodrošināšanai.

Šis mērķis ir jāsasniedz šādi:

  • pārbaudot ELGF un ELFLA finansēto darbību likumību un pareizību;
  • efektīvi novēršot krāpšanu, novēršot, konstatējot un labojot pārkāpumus un krāpšanu;
  • saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem uzliekot sodus, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un
  • atgūstot nepamatoti veiktos maksājumus.

Finanšu interešu aizsardzība ir jānodrošina arī, ES valstīs izveidojot efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas, kas darbojas pareizi.

Pārbaudes

Katrai atbalsta shēmai, ko finansē no ELGF un ELFLA, maksājumu aģentūras piemēro stingru pārbaužu sistēmu, lai noskaidrotu, vai ir izpildīti noteikumi.

Katras atbalsta shēmas pārvaldības un kontroles sistēmām ir dažas kopīgas iezīmes, kā arī īpaši noteikumi, kas pielāgoti shēmas specifikai. Parasti sistēmas paredz sistemātiskas pārbaudes, kas cita starpā ir vērstas uz jomām, kurās kļūdu risks ir vislielākais.

Lielāko daļu maksājumu un pārbaužu maksājumu aģentūras pārvalda, izmantojot integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS), kas ir savstarpēji savienotu datubāzu kopums, kuru izmanto, lai novērtētu pieprasījumus un izsekotu līdzi maksājumiem. 2022. finanšu gadā IAKS aptvēra 79,7 % no visiem KLP izdevumiem. Attiecībā uz IAKS intervencēm ES valstīm ir jāizveido kontroles un sodu sistēma un katru gadu jāveic atbalsta pieteikumu un maksājumu pieprasījumu administratīvās pārbaudes, kuru nolūks ir pārbaudīt intervenču likumību un pareizību. Minētās pārbaudes jāpapildina ar pārbaudēm uz vietas, kuras var veikt attālināti, izmantojot tehnoloģijas.

Turklāt — attiecībā uz IAKS izdevumiem — IT datubāzēs esošo informāciju izmanto automātiskajās kontrolpārbaudēs.

Gan attālinātās, gan uz vietas veiktās pārbaudēs pārbauda, vai labuma guvēji ievēro visus piemērojamos noteikumus. Lauksaimniecības darbību dabiskais cikls bieži nosaka to, kā un kad tiek veiktas pārbaudes. Piemēram, daudzas pārbaudes uz vietas, ko veic, lai pārbaudītu attiecināmības nosacījumu izpildi, var notikt tikai noteiktos gada periodos. Pasākumus ārpus IAKS var arī pārbaudīt īpaša kontroles struktūra (ELGF gadījumā) vai pati maksājumu aģentūra (ELFLA gadījumā) pēc maksājuma veikšanas (ex post kontrole).

Ja tiek atklāta labuma guvēja nopietna neatbilstība, ir jāpiemēro atturoši sodi.

Platību uzraudzības sistēma (AMS)

Platību uzraudzības sistēma (AMS) ir integrētās administrācijas un kontroles sistēmas obligāta sastāvdaļa. Tā ir lauksaimniecības platībās veiktu lauksaimniecības darbību un prakses regulāras un sistemātiskas novērošanas, izsekošanas un novērtēšanas procedūra, kurā izmanto satelītu.

Kopš 2023. gada 1. janvāra ES valstīm ir jāizmanto obligātā platību uzraudzības sistēma (AMS), kas aptver ar platību saistītas intervences, ar mērķi novērst kļūdas un novērtēt politikas sniegumu, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības darbībām. ES valstīm katru gadu ir jānovērtē AMS kvalitāte un, ja tiek konstatēti trūkumi, jāveic atbilstoši korektīvie pasākumi.

Juridiskais pamats

Regula (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību [9. pants]

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/128, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/127, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu

Pasākumi