Īsumā par kopējo lauksaimniecības politiku

Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi

1962. gadā ieviestā ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir partnerība starp lauksaimniecību un sabiedrību, starp Eiropu un tās lauksaimniekiem. Tai ir šādi mērķi:

• atbalstīt lauksaimniekus un uzlabot lauksaimniecības ražību, nodrošinot stabilu pārtikas piedāvājumu par pieņemamām cenām;
• gādāt, lai Eiropas Savienības lauksaimnieki spētu sev nopelnīt pienācīgu iztiku;
• palīdzēt iegrožot klimata pārmaiņas un ilgtspējīgi pārvaldīt dabas resursus;
• Eiropas Savienībā saglabāt lauku vidi un ainavas;
• uzturēt funkcionējošu lauku ekonomiku, atbalstot nodarbinātību lauksaimniecībā, agropārtikas rūpniecībā un ar to saistītajās nozarēs.

KLP ir visām ES valstīm kopīga politika. Tā tiek vadīta un finansēta Eiropas līmenī par ES budžeta līdzekļiem.

KLP praksē

Lauksaimniecība atšķiras no lielākās daļas citu nozaru, jo:

• neraugoties uz pārtikas ražošanas nozīmi, lauksaimnieku ienākumi ir aptuveni par 40 % zemāki nekā citās nozarēs;
• lauksaimniecība vairāk nekā daudzas citas nozares ir atkarīga no laikapstākļiem un klimata;
• patērētāju pieprasījumu nav iespējams apmierināt uzreiz: lai izaudzētu vairāk kviešu vai saražotu vairāk piena, vienkārši vajadzīgs laiks.

Lauksaimniekiem ne tikai jāpanāk rentabilitāte, bet arī jāstrādā ilgtspējīgi, jāsaudzē vide un jārūpējas par augsni un bioloģisko daudzveidību.

Uzņēmējdarbības nenoteiktība un lauksaimniecības ietekme uz vidi attaisno publiskā sektora svarīgo lomu lauksaimnieku labā. KLP palīdz šādā veidā:

• sniedz ienākumu atbalstu tiešo maksājumu veidā, lai garantētu stabilus ienākumus, un atlīdzina izdevumus tiem lauksaimniekiem, kuri saimnieko videi draudzīgā veidā un veic sabiedriskas nozīmes darbu, par ko viņi, piemēram, rūpējoties par lauku dabu, no tirgus samaksu parasti nesaņem;
• ievieš tirgus pasākumus, lai kompensētu sarežģītas tirgus situācijas, piemēram, pēkšņu pieprasījuma kritumu veselības brīdinājuma dēļ vai cenu kritumu īslaicīgas pārprodukcijas dēļ;
• piedāvā lauku attīstības pasākumus ar valstu un reģionu programmu starpniecību, lai tiktu galā ar lauku reģioniem specifiskajām vajadzībām un problēmām. 

KLP 2023.–2027. gadam

Lai stiprinātu Eiropas lauksaimniecības lomu nākotnē, gadu gaitā KLP ir pielāgota mainīgajiem ekonomikas apstākļiem un iedzīvotāju prasībām un vajadzībām.

2021. gada 2. decembrī oficiāli tika panākta vienošanās par KLP reformu. KLP regulējums 2023.–2027. gadam stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tā ir modernizēta politika, kurā īpaši akcentēti rezultāti un sniegums.

Tā tiecas nodrošināt ilgtspējīgu nākotni Eiropas lauksaimniekiem, mērķtiecīgāk atbalstīt mazākas lauku saimniecības un ES valstīm dot lielāku elastību pasākumus pielāgot vietējiem apstākļiem. 

Galvenās jomas

Kopējai lauksaimniecības politikai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības nākotni un sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus.

Desmit konkrēti mērķi

KLP ir vērsta uz desmit konkrētiem mērķiem, kas saistīti ar ES vispārējiem mērķiem attiecībā uz sociālo, vidisko un ekonomisko ilgtspēju lauksaimniecībā un lauku apvidos.

Nacionālie stratēģiskie plāni

ES valstis ir izstrādājušas nacionālos KLP stratēģiskos plānus, kuros apvienoti līdzekļi ienākumu atbalstam, lauku attīstībai un tirgus pasākumiem. ES valstis ir sniegušas ieguldījumu desmit konkrēto mērķu sasniegšanā, izstrādājot stratēģiskos plānus, kuru pamatā ir Komisijas sagatavots visapārējo politikas pasākumu kopums, ko var pielāgot nacionālajām iespējām un vajadzībām.

Akcents uz sniegumu un rezultātiem

KLP tiesību akti nosaka kopēju rādītāju kopumu jaunam snieguma, uzraudzības un novērtēšanas satvaram. Šie rādītāji tiks uzraudzīti, izvērtējot gada snieguma ziņojumus un reizi pusgadā izskatot KLP stratēģiskajos plānos izklāstīto sniegumu. Tādējādi būs iespējams novērtēt progresu, ko ES valstis panākušas savu mērķrādītāju un KLP mērķu sasniegšanā.

KLP finansējums

Atbalsta līmenis lauksaimniekiem ES no vispārējā budžeta atspoguļo daudzos drošas augstas kvalitātes pārtikas piegādes aspektus, tai skaitā ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, klimata aizsardzību un dinamisku lauku kopienu saglabāšanu.

Kopējai lauksaimniecības politikai līdzekļus no ES budžeta piešķir divi fondi:

• Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) nodrošina tiešo atbalstu un finansē tirgus pasākumus;
• Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) finansē lauku attīstību.

Maksājumus pārvalda katra ES valsts savā līmenī. Katra valsts saskaņā ar ES pārredzamības noteikumiem publicē informāciju par KLP maksājumu saņēmējiem.

Kopējai lauksaimniecības politikai 2021.–2027. gadā paredzēts piešķirt finansējumu 387 miljardu eiro apmērā. Šī summa sadalīta starp diviem fondiem: ELGF ar budžetu 291,1 miljards eiro (faktiskajās cenās) un ELFLA ar budžetu 95,5 miljardi eiro. 

Saistīta informācija

KLP finansēšana

ES ikgadējā budžeta cikls

ES budžets

KLP sniegtie ieguvumi

KLP rada apstākļus, lai lauksaimnieki varētu pildīt savus pienākumus sabiedrībā:

Pārtikas ražošana

• Eiropas Savienībā ir aptuveni 10 miljoni lauku saimniecību, un lauksaimniecībā pastāvīgi strādā 17 miljoni cilvēku. Viņi saražo nekaitīgus un kvalitatīvus produktus lielā daudzumā un par pieņemamām cenām.
• ES pārtikas produkti un kulinārijas tradīcijas ir pazīstamas visā pasaulē, un ES ir viens no pasaules vadošajiem agropārtikas produktu ražotājiem un neto eksportētājiem. Ņemot vērā ES izcilos lauksaimniecības resursus, tā var un tai vajadzētu uzņemties svarīgu lomu pārtikas nodrošināšanā visā pasaulē.

Lauku kopienu attīstība

• Mūsu lauku apvidiem ir bagātīgi dabas resursi, un daudzas darbavietas ir saistītas ar lauksaimniecību. Lauksaimniekiem ir vajadzīga tehnika, ēkas, degviela, mēslošanas līdzekļi un dzīvnieku veselības aprūpe; šīs nozares tiek dēvētas arī par augšposma nozarēm.
• Citi ir nodarbināti lejasposma nozarēs, piemēram, pārtikas produktu sagatavošanā, apstrādē un iepakošanā, kā arī uzglabāšanā, transportēšanā un mazumtirdzniecībā. Eiropas Savienībā lauksaimniecības un pārtikas nozarē ir nodarbināti gandrīz 40 miljoni cilvēku.
• Lai saimnieciskā darbība būtu efektīva, moderna un produktīva, ir jānodrošina, ka gan lauksaimniekiem, gan augšposma un lejasposma nozares pārstāvjiem ir viegli pieejama jaunākā informācija par lauksaimniecības jautājumiem, metodēm un norisēm lauksaimniecības tirgū. Laikā no 2014. līdz 2020. gadam KLP ietvaros 18 miljoni lauku iedzīvotāju (tas atbilst 6,4 % ES laucinieku) saņēma piekļuvi ātrdarbīgām tehnoloģijām un uzlabotiem interneta pakalpojumiem un infrastruktūrai.

Videi draudzīga lauksaimniecība

• Lauksaimniekiem ir divkāršs uzdevums: ražot pārtiku, vienlaikus aizsargājot dabu un saglabājot bioloģisko daudzveidību. Dabas resursu apdomīga izmantošana ir būtiska pārtikas ražošanai un mūsu dzīves kvalitātei – šodien, rīt un nākamajām paaudzēm.

Svarīgi KLP faktori

Eiropas Komisija regulāri apspriežas ar pilsoniskā dialoga grupām un lauksaimniecības komitejām par to, kā vislabāk veidot lauksaimniecības tiesību aktus un politiku. Eiropas Komisijai palīdz ekspertu grupas, piemēram, Lauksaimniecības tirgu jautājumu darba grupa konsultē par negodīgu tirdzniecības praksi.

Kad Komisija plāno, sagatavo un ierosina jaunus ES tiesību aktus, izskata vajadzību rīkoties ES līmenī un vērtē, kāda ietekme var būt iespējamajiem risinājumiem, tā veic ietekmes novērtējumus. Tas ir svarīgs posms ES labāka regulējuma programmā. Ietekmes novērtējumi lauksaimniecības un lauku attīstības jomā tika veikti 2003. gadā (vidusposma pārskats), 2008. gadā (KLP veselīguma pārbaude, SEC(2008) 1885), 2011. gadā (par KLP 2020. gada perspektīvā, SEC(2011) 1153 final) un 2018. gadā (atbalsts stratēģiskajiem plāniem pēc 2020. gada, SWD(2018) 301 final).

Arī ES Revīzijas palātai ir nozīmīga loma lauksaimniecības izdevumu pārraudzībā.

Juridiskais pamats

Kopējās lauksaimniecības politikas juridiskais pamats ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Savukārt uz 2023.–2027. gada KLP attiecas trīs regulas, kuras vispārēji piemēro no 2023. gada 1. janvāra:

• Regula (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013,
• Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu dalībvalstu stratēģiskajiem KLP plāniem un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013,
• Regula (ES) 2021/2117, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem.

Dažādos aspektus saistībā ar 2014.–2020. gada KLP regulē četras regulas:

• Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem;
• Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju;
• Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai;
• Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

No 2021. līdz 2022. gadam spēkā bija pārejas regula (Regula (ES) 2020/2220). Tajā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz atbalsta sniegšanu no ELGF un ELFLA šajos gados, un paplašināti un grozīti iepriekšējās regulās ietvertie noteikumi. Regula bija spēkā līdz jaunās KLP piemērošanas datumam.

KLP pārvalda Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts. Politikas ieviešanai tas var pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus.

Saistīta informācija

Spēkā esošo tiesību aktu direktorijs

ES likumdošanas procesa skaidrojums