Komisija vēlas padarīt ES lauksaimniecības politiku vienkāršāku un mērķtiecīgāku, panākot pareizo līdzsvaru starp stimuliem, investīcijām un regulējumu un nodrošinot atbilstību noteikumiem. Vienkāršošana arī samazina administratīvo slogu lauksaimniekiem un valsts iestādēm.
Valstu plāni KLP īstenošanai
Ar KLP 2023.–2027. gadam ES ir spērusi soli uz priekšu, samazinot administratīvo slogu lauksaimniekiem un piešķirot lielākas pilnvaras atsevišķām valstīm un reģioniem. Tas tiek darīts, izmantojot KLP stratēģiskos plānus, kurus valstis pašas izstrādā un īsteno. Tādējādi valstis var ieviest savus pasākumus un atbalsta shēmas, kas labāk atbilst to vajadzībām.
Elastīgāki noteikumi
2023. gadā ES lauksaimnieki saskārās ar grūtībām dažu jaunu vidisko prasību izpildē. Tāpēc 2024. gada martā Komisija aicināja noteikumus padarīt elastīgākus un atbilstošākus reālajai situācijai lauksaimniecības nozarē, ierosinot, ka saimniecības, kuru platība nepārsniedz 10 hektārus, būtu jāatbrīvo no kontrolēm un pārbaudēm saistībā ar šiem noteikumiem.
Eiropas Parlaments un Padome šo priekšlikumu ātri pieņēma, un atjauninātie noteikumi stājās spēkā 2024. gada maijā ar atpakaļejošu spēku. 2025. gadā Komisija atkal nāca klajā ar apjomīgu pasākumu kopumu.
Mazāk birokrātijas
Komisija ir veikusi pasākumus, kuru nolūks ir samazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem. Atjauninot sistēmu, kas priekšroku dod satelītnovērošanai, nevis pārbaudēm uz vietas, inspektoru apmeklējumu skaits saimniecībās tiks samazināts par līdz pat 50 %.
2024. gada maijā Komisija arī vienkāršoja ES maksājumu saņemšanu lauksaimniekiem, kuru saimniecības skāruši ekstrēmi laikapstākļi. Šie atvieglojumi attiecas gan uz gan lauksaimniekiem, kuri iesniedz pieprasījumus, gan uz valstu iestādēm, kas apstrādā maksājumus. 2025. gadā Komisija atkal nāca klajā ar apjomīgu pasākumu kopumu, kurā pievērsās administratīvajam slogam, kontrolēm, īstenošanai, reaģēšanai krīzes situācijās un investīciju vajadzībām lauksaimniecības nozarē.
Komisija arīdzan cieši sadarbojas ar ES valstu valdībām. To uzdevums ir nodrošināt, lai lauksaimniekiem uzliktais administratīvais slogs būtu iespējami mazs un samērīgs ar centieniem sasniegt ES mērķus. Lai uzlabotu lauksaimnieku konkurētspēju, ir nepieciešama vienkāršāka rīcībpolitika un piekļuve pareizajiem instrumentiem.
Tajā pašā laikā ir vajadzīga jēgpilna ziņošana un pārbaudes, lai pienācīgi sekotu līdzi mūsu rīcībpolitisko mērķu, tostarp vidisko mērķu, sasniegšanai. Tāpēc Komisijai ir jāpanāk līdzsvars, proti, jāgādā, lai lauksaimnieki var apstrādāt savu zemi bez pārmērīgām administratīvām prasībām un lai ES līdzekļi tiktu izlietoti pareizi.
Komisija pieņēma deviņus KLP tiesību aktus, kas samazina birokrātiju, atvieglo slogu un ietaupa lauksaimniekiem laiku, un katru gadu tie sasniedz 215 miljonus eiro.
Ar skatu nākotnē
Komisija pastāvīgi uztur kontaktus ar lauksaimnieku pārstāvjiem un citām ieinteresētajām grupām, ar ko apspriež pašreizējo un turpmāko lauksaimniecības politiku un noteikumus. Vienkāršošanas pasākumu panākumi lielā mērā ir atkarīgi no valstu valdību un lauksaimnieku iesaistes. Administratīvā sloga samazināšana un finansēšanas noteikumu racionalizēšana ir izvirzīta par prioritāti gan šobrīd, gan arī nākamajā finansēšanas periodā, proti, pēc 2027. gada.
Noderīgas saites
Plašāka informācija
Šis ceļvedis attiecībā uz lauksaimniecības un agropārtikas nozares nākotnes veidošanu Eiropā ir pamats pievilcīgai, konkurētspējīgai, noturīgai, uz nākotni vērstai un taisnīgai agropārtikas sistēmai pašreizējām un nākamajām paaudzēm.
ES ir pārskatījusi dažus kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) noteikumus ar mērķi tos padarīt elastīgākus un atbilstīgākus reālajai situācijai lauksaimniecības nozarē.
Vairāk faktu par ES lauksaimniecības politiku
Atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par KLP
Raidieraksts “Pārtika Eiropai”
Aplāde “Pārtika Eiropai” ir Eiropas aplādes sērija par pārtiku un lauksaimniecību, kurā iekļautas intervijas ar galvenajiem Eiropas lauksaimniecības politikas dalībniekiem.
