Kas saņem palīdzību?
KLP ietver īpašu pārdales sistēmu visu lielumu saimniecībām. Eiropas Savienībai mazās saimniecības ir ES lauksaimniecības stūrakmens, jo tām ir būtiska nozīme lauku nodarbinātības un attīstības atbalstīšanā.
Kas saņem palīdzību?
Pēc KLP atbalsta apjoma
Finansiālu palīdzību no KLP katru gadu saņem gandrīz seši miljoni lauku saimniecību. Viens no galvenajiem iebildumiem ir par to, ka 80 % no šī atbalsta tiek piešķirti 20 % lauku saimniecību. Tomēr lielākā daļa šo saņēmēju ir ģimenes saimniecības, un tikai dažām no tām pieder vairāk nekā 500 hektāru.
Gadu gaitā KLP ietvaros ir izstrādāti instrumenti, kas ļauj novirzīt atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Plaši tiek izmantoti pārdales un degresīvi maksājumi.
Pēc saimniecības lieluma
- Ļoti mazas lauku saimniecības (mazāk nekā 5 hektāri) veidoja gandrīz pusi no visām lauku saimniecībām, kas saņēma KLP atbalstu 2022. gadā, tās tomēr apsaimniekoja tikai 5 % zemes un saņēma 6 % maksājumu.
- Saimniecības ar platību no 5 līdz 250 hektāriem saņēma vairāk nekā 70 % tiešo maksājumu. Šīs saimniecības veido aptuveni 50 % no saimniecību kopskaita un apsaimnieko 68 % no ES lauksaimniecības zemes.
- Lielās saimniecības ar platību, kas pārsniedz 250 hektārus, veido tikai nedaudz vairāk nekā 1 % no visām saimniecībām, kas saņēmušas atbalstu. Tās saņēma 23 % tiešo maksājumu, apsaimniekojot 27 % ES lauksaimniecības zemes.
Kāpēc lauku saimniecības saņem atbalstu?
Lauksaimnieki bieži pelna mazāk nekā citi darba ņēmēji ES. KLP atbalsts ir noderīgs, jo lauksaimniecība bieži vien nav rentabla. Sniegtā atbalsta mērķis ir:
- nodrošināt, lai ES saražotu pietiekamu pārtikas apjomu saviem iedzīvotājiem;
- nodrošināt, ka šī produkcija atbilst augstiem veselības un vides standartiem;
- palīdzēt lauksaimniekiem uzturēt augsnes kvalitāti un ievērot vides noteikumus, kā arī nodrošināt augu un dzīvnieku veselību/labturību.
Maksājumu pārdale mazajām lauku saimniecībām
Maksājumus lauksaimniekiem aprēķina galvenokārt par hektāru. Tomēr līdz ar apsaimniekotās zemes platības palielināšanos vidējās izmaksas bieži vien samazinās. Tāpēc nolūkā palīdzēt mazākām lauku saimniecībām KLP ļauj ES valstīm daļu no ES piešķirtajiem līdzekļiem novirzīt no lielākām lauku saimniecībām uz mazākām lauku saimniecībām;
- šādā veidā ES valstīm jānovirza vismaz 10 % no tiešajiem KLP maksājumiem.
- Ja valsts vēlas piešķirt mazāku procentuālo daļu, tai ir jāsazinās ar Eiropas Komisiju un jāpierāda, ka pārdales vajadzības efektīvi nodrošina citi KLP instrumenti un pasākumi.
Atšķirīgs atbalsts dažādām lauku saimniecībām
Lielums nav izšķirošs. Dažām mazajām lauku saimniecībām var būt vajadzīgs mazāks atbalsts šādu iemeslu dēļ:
- to ienākumus veido arī ar lauksaimniecību nesaistītas darbības, piemēram, lauku tūrisms, izglītojoši darbsemināri, ievārījumu, mērču vai ceptu preču un citu produktu tiešā pārdošana;
- tās jau var būt ļoti rentablas (piemēram, pateicoties dārzkopībai).
Turklāt liels atbalsta saņēmējs varētu būt kooperatīvs, ko veido daudzas mazākas saimniecības. Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 42 000 ražotāju organizāciju (RO), no kurām daudzas darbojas kā kooperatīvi.
ES valstu valdību rīcībā ir arī visdažādākie instrumenti, lai atbalstītu:
- mazus un vidējus uzņēmumus;
- gados jaunus lauksaimniekus;
- lauksaimniekus attālos apgabalos;
- lauksaimniekus, kas darbojas grūtībās nonākušās nozarēs;
- lauksaimniekus, kuri ir ieviesuši videi draudzīgu praksi.
Līdz ar to maksājumi, kas tiek piešķirti dažādām saimniecībām, dažādos reģionos un dažādās ES valstīs, var ievērojami atšķirties. Piemēram, sarežģītā lauksaimniecības konteksta dēļ bioloģiskajam lauksaimniekam kalnu apgabalā būtu jāsaņem lielāki maksājumi par hektāru nekā tradicionālajam lauksaimniekam, kura saimniecība atrodas līdzenumā.
Pastāvīgs, taisnīgs atbalsts
KLP mērķis ir nodrošināt, ka tā sniedz ienākumu atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, jo īpaši tiem, kas darbojas mazās un vidējās lauku saimniecībās.
Lai to panāktu, vairāk nekā 10 % no ES tiešajiem maksājumiem (4 miljardi EUR gadā) tiek pārdalīti, izmantojot pārdalošo maksājumu, kas 2023.–2027. gada KLP budžetā ir galvenais instruments šī mērķa īstenošanai. Tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz iepriekšējā periodā piešķirto summu (un paredzams, ka mazajām saimniecībām piešķirtais maksājums par hektāru būs vidēji par 15 % lielāks).
Noderīgas saites
Sīkāka informācija
Lauksaimnieki no ES budžeta saņem ienākumu atbalstu. Minētais atbalsts, līdztekus tirgus pasākumiem un lauku attīstības atbalstam, veido KLP pamatu.
Informācija par saņēmējiem, kas saņem ES finansējumu vai nu ar valsts un reģionālo iestāžu starpniecību, vai tieši no Eiropas Komisijas.
KLP budžets un izdevumi, ieskaitot Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai.
Valsts līmeņa KLP stratēģiskajos plānos ir apvienoti visdažādākie vietēja un ES līmeņa mērķi konkrētu, taustāmu rezultātu sasniegšanai.
Eiropas Komisija nostiprina lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē.
ES ir pārskatījusi dažus kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) noteikumus ar mērķi tos padarīt elastīgākus un atbilstīgākus lauksaimniecības nozares realitātei.
Vairāk par ES lauksaimniecības politiku

Atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par KLP.
Raidieraksts “Pārtika Eiropai”

The Food for Europe podcast is a European podcast series on food and farming, featuring interviews with key players in European agricultural policy.


