Pētījumā Scenar 2040 ir sniegta visaptveroša analīze par divu hipotētisku scenāriju, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), iespējamo ietekmi uz ES lauksaimniecības nozari un tās plašāku vidi. Pētījuma mērķis ir veicināt politikas diskusijas par KLP nākotni, sniedzot kvantitatīvu ieskatu par alternatīvu KLP trajektoriju vispārējo ietekmi.
Ceļš uz ekonomisko ilgtspējību
Dzīvotspējīgas lauku saimniecības ir ES lauksaimniecības centrā. Ja lauksaimniecība nespētu nodrošināt stabilus un pietiekamus ienākumus īstermiņā un ilgtermiņā, tā nespētu nodrošināt sabiedrībai būtiskus produktus un pakalpojumus.
Tāpēc kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ietver vairākus instrumentus, kuru mērķis ir nodrošināt saimniecību ekonomisko ilgtspēju. KLP ekonomiskie instrumenti arī var veicināt vidi vai sociālo ilgtspēju, taču tie nekādā gadījumā nedrīkst tiem kaitēt.
KLP 2023.–2027. gadam
KLP 2023.–2027. gadam nostiprinās lauksaimnieku pozīcijas piegādes ķēdē un stimulēs agropārtikas nozares konkurētspēju:
- uzlabota spēja aizstāvēt savas intereses: jauni noteikumi stiprina sadarbību starp ražotājiem, mudinot lauksaimniekus strādāt kopā un dodot viņiem iespēju tirgū radīt līdzsvarojošu spēku;
- orientācija uz tirgu: KLP 2023.–2027. gadam saglabā iepriekšējo reformu vispārējo orientāciju uz tirgus vajadzībām, mudinot ES lauku saimniecības saskaņot piedāvājumu ar pieprasījumu Eiropā un ārpus tās;
- rezerve krīzes situācijām: lai pārvarētu turpmākās krīzes, reformētā KLP paredz izveidot jaunu finanšu rezervi, kas būtu vismaz 450 miljonu eiro gadā;
- atbalsts vīna nozarei: ir pieņemti īpaši noteikumi, lai uzlabotu atbalstu vīna nozarei.
Ekonomiskā ilgtspēja praksē
Lauku saimniecību ekonomiskās dzīvotspējas nodrošināšana
Lai gan lauksaimnieki var daudz darīt, lai uzlabotu savu darbību ilgtspēju, ekonomiskā ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no ārējiem faktoriem. Pēdējos gados mainīgo ģeopolitisko, dabas un klimatisko apstākļu sekas visā Eiropā ir kļuvušas arvien acīmredzamākas.. Problēmas, ko rada nestabili laikapstākļi (sausums un plūdi), ģeopolitiski notikumi (iebrukums Ukrainā), slimības (Covid-19 pandēmija) u. c., vairākkārt ir novedušas pie zemākas ražas, tirgus traucējumiem un lauksaimniecības ienākumu svārstībām. Tāpēc KLP satur atbilstošus instrumentus, lai saglabātu un aizsargātu lauku saimniecību īstermiņa un ilgtermiņa ekonomisko dzīvotspēju.
KLP mērķis ir panākt ekonomisko ilgtspēju, nodrošinot atbilstošus lauksaimniecības ienākumus un saimniecisko noturību, nostiprinot orientēšanos uz tirgu, palielinot konkurētspēju un stiprinot lauksaimnieku stāvokli vērtības ķēdē.
Šos mērķus var sasniegt ar šādiem instrumentiem:
- atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un izturētspēju visā Savienībā, lai uzlabotu pārtikas nodrošinājumu: īstenojot taisnīgu ienākumu atbalsta sistēmu, nodrošinot instrumentus, kas palīdz pārvaldīt riskus un panākt lielāku vienlīdzību agropārtikas piegādes ķēdē, un garantējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar importētajiem produktiem;
- nostiprināt orientēšanos uz tirgu un uzlabot konkurētspēju: sniedzot lauku attīstības atbalstu investīcijām, piemēram, modernizācijā vai sadarbībā, kā arī finanšu instrumentus; šo mērķi atbalsta arī ES politika attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un kvalitātes shēmām;
- uzlabot lauksaimnieku pozīcijas vērtības ķēdē: sniedzot īpašu atbalstu dažādām nozarēm, kā augļi un dārzeņi, biškopība, vīns, apiņi, olīveļļa un galda olīvas un citas.
Sīkāka informācija
KLP (2023–2027) galvenie mērķi
Nozariskās intervences
Ražotāju un starpnozaru organizāciju loma
Nozariskās intervences, arī ar ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību starpniecību, stiprina lauksaimnieku pozīcijas, tādējādi palielinot noturību un konkurētspēju. Papildus noturībai un konkurētspējai šīs organizācijas piedāvā daudzus ieguvumus. Ar to palīdzību lauksaimnieki, piemēram, var kopīgi investēt tehnoloģijās, kuras viņi nevarētu atļauties individuāli, tādējādi veicinot ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgas ražošanas metodes.
Turklāt nozariskās intervences palīdz stiprināt lauksaimnieku pozīcijas vērtības ķēdē, piešķirot ražotāju organizācijām atbrīvojumus no konkrētiem konkurences noteikumiem. Tas būtībā ļauj lauksaimniekiem izmantot savas kolektīvās spējas aizstāvēt savas intereses.
Nozaru programmas
Atzīstot ražotāju organizāciju sniegtās daudzās priekšrocības, ES finansē šādu organizāciju izveidi, kā arī nozaru programmas, kas kalpo dažādiem mērķiem. Šīs programmas aptver dažādas darbības, kā:
- ražošanas plānošana un organizēšana,
- piedāvājuma koncentrācija,
- produktu laišana tirgū,
- lauku saimniecību modernizācija,
- ilgtspējīgu ražošanas metožu pētniecība un izstrāde,
- klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām,
- un inovatīva prakse un paņēmieni.
Zināšanu un inovācijas nozīme
Zināšanas un inovācija var palīdzēt lauksaimniecībai saglabāt rentabilitāti gan tagad, gan nākotnē:
- pētniecība un inovācija var nodrošināt jaunas metodes un tehnoloģijas, kas ļauj uzlabot produktivitāti, neradot papildu slogu videi, savukārt lauku saimniecību konsultatīvā sistēma var nodrošināt, ka lauksaimnieki tiek informēti par jaunākajām norisēm un uzlabojumiem;
- Lauksaimniecības Eiropas inovācijas partnerība (EIP-AGRI) veicina un izplata inovatīvas idejas, lai palīdzētu lauksaimniekiem ražot “vairāk un labāk ar mazākiem resursiem”.
Paskaidrojums par datu uzraudzību un novērtējumiem
Paskaidrojums par datu uzraudzību un konkrētās nozarēs veiktu intervenču novērtējumiem satur veidlapas, ko ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pienākums izmantot, lai sagatavotu ziņojumus un tos iesniegtu Komisijai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2022/1475 V pielikumu.
